Latvija pirms 85 gadiem – vācu okupācijas varā

Raidījumā pievēršamies notikumiem, kuri mūsu dzimtenē risinājās pirms 85 gadiem. 1941. gada vasarā līdz ar padomju–vācu kara sākumu mūsu dzimtene nonāca jauna, totalitāra okupanta – nacistiskās Vācijas rokās. Rīdziniekiem, kuri 1941. gada 1. jūlijā sagaidīja pilsētā ienākošās Vērmahta kolonnas ar ziediem un smaidiem, varēja būt dažādi motīvi. Daudzi ziņkārīgie vēlējās vienkārši savām acīm redzēt armiju, kurai tobrīd, kā šķita, nav līdzvērtīgu pretinieku nedz rietumos, nedz austrumos. Citiem vācu spēku ierašanās patiesi šķita atbrīvošana. Nedēļu iepriekš 14. jūnijā masveida deportācijas rezultātā no dzimtās zemes bija aizrauti tūkstoši ģimeņu, un daudziem citiem bija pamats baiļoties, ka viņus var gaidīt līdzīgs liktenis. Tikai retais nojauta, ka cerībām uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu un pilnvērtīgu latviešu nācijas pastāvēšanu Vācu reiha paspārnē īsti nav pamata. Tobrīd Berlīnē drīzāk cilāja plānus par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm kā vācu nācijas dzīvestelpu, kur no vietējiem drīkstēs palikt tikai tie, kas atbilst nacistu ideoloģijas noteiktajiem rases pilnvērtības kritērijiem, un tātad ir piemēroti asimilācijai. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Kārlis Kangeris. Tomēr daudziem Latvijas iedzīvotājiem vācu okupācijas vara nozīmēja zināmu dzīves normalizāciju, salīdzinot ar intensīvo sovjetizācijas procesu padomju okupācijas gadā. Vācu varas iestādes drīz vien arī saprata, ka ērtāk ir uzturēt autonomu pārvaldības aparātu vietējo iedzīvotāju sociālo un administratīvo lietu kārtošanai. Radās tā sauktā Latviešu zemes pašpārvalde, kuru veidoja ģenerāldirektorāti, kas darbojās stingri Vācijas civilās administrācijas vadībā. Arī Vācijas varasiestāžu ekonomiskās politikas sākotnējā koncepcija piedzīvoja dažas korekcijas. Par to stāsta vēsturnieks, Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Edvīns Evarts. Atsevišķs stāsts ir latviešu iesaiste vācu varas izveidotajās militārajās un policijas vienībās. Padomju–vācu kara sākumā vairāki tūkstoši latviešu uzsāka bruņotu cīņu pret padomju varu un bēgošo Sarkano armiju. Latvijas jaunajiem saimniekiem nācās izlemt, ko iesākt ar šiem bruņotajiem vīriem. Par to vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.