Alberts Kviesis - trešais Latvijas Valsts prezidents
Šīs dienas acīm28 Touko 2023

Alberts Kviesis - trešais Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanu tuvums ir pamudinājis pievērsties šīs prezidenta institūcijas vēsturei un palūkoties uz tiem prezidentiem, kas bija mūsu valsts galvas starpkaru periodā. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par trešo pēc skaita Latvijas Valsts prezidentu Albertu Kviesi. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Arturs Žvinklis. Runājot par Albertu Kviesi, viņš ir trešais pēc kārtas Latvijas Valsts prezidentu virknē un viņš ir arī gados visjaunākais no visiem trim. Tā ir, ka Latvijas Valsts prezidenti šo amatu ieņem tādā vecuma secībā, sākot ar Jāni Čaksti, kurš ir vēl no tās paaudzes, kuru lielā mērā sabiedriskajā un politiskajā dzīvē ievadīja jaunlatvieši. Viņš pats, būdams students Maskavā, vēl ticies ar Krišjāni Valdemāru. Savukārt Gustavs Zemgals ir pieskaitāms lielā mērā pie jaunstrāvnieku paaudzes, varbūt salīdzinoši jaunākās daļas. Alberts Kviesis ir salīdzinoši jaunāks, viņš ir vēl students laikā, kad notiek 1905. gada revolūcija, viņš tieši tai laikā ir tieslietu students Tērbatā. Viņš ir savukārt no tās latviešu sabiedrisko darbinieku grupas, kuri kā sabiedriski darbinieki lielā mērā nobriest Pirmā pasaules kara bēgļu kustībā, šajās bēgļu apgādāšanas organizācijās. Varam minēt arī Zigfrīdu Annu Meierovicu kā spilgtu piemēru šajā grupā, vēl Ādolfu Klīvi, un arī Alberts Kviesis.

Tämä jakso on lisätty Podme-palveluun avoimen RSS-syötteen kautta eikä se ole Podmen omaa tuotantoa. Siksi jakso saattaa sisältää mainontaa.

Jaksot(499)

1941. gada 14. jūnijs - viena no melnākajām dienām mūsu vēsturē

1941. gada 14. jūnijs - viena no melnākajām dienām mūsu vēsturē

2026. gada 14. jūnijā aprit jau 85. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktajām masu deportācijām 1941. gadā. Par to saruna ar vēsturnieci Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pēt...

14 Kesä 29min

Inita Saulīte-Zandere iepazīstina ar apjomīgo krājumu par Jāni Peteru

Inita Saulīte-Zandere iepazīstina ar apjomīgo krājumu par Jāni Peteru

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par kādu nesen iznākušo grāmatu. Tās nosaukums - "Viena mūža grāmata. Jānis Peters - dzejnieks, diplomāts, cilvēks". Apjomīgo grāmatu izdevis apgāds "Aminori". Iepazīs...

7 Kesä 30min

Ģenerālism Kārlim Gopperam - 150. Saruna par viņa dzīvi un likteni

Ģenerālism Kārlim Gopperam - 150. Saruna par viņa dzīvi un likteni

2. aprīlī pagāja 150. gadskārta, kopš nācis pasaulē ģenerālis Kārlis Goppers - viens no ievērojamākajiem starpkaru perioda Latvijas militārajiem darbiniekiem, arī sabiedrisks darbinieks, rakstnieks. R...

24 Touko 29min

Iecere pārvietot pieminekļus Kuldīgā raisa diskusijas

Iecere pārvietot pieminekļus Kuldīgā raisa diskusijas

Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja situācija Kuldīgā, kur vietējā vara izlēmusi pārkārtot pilsētas parku zonu, bet šai sakarā ir lemts pārvietot pāris padomju laikā uzstādītus pieminekļus. To auto...

17 Touko 29min

1. maijs un 4. maijs - Latvijas valstiskumam svarīgās dienas

1. maijs un 4. maijs - Latvijas valstiskumam svarīgās dienas

Raidījums Šīs dienas acīm skan starp divām Latvijas valstiskumam svarīgām svētku dienām: piektdien bija 1. maijs, kad atzīmējām Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 106. gadadienu, savu...

3 Touko 29min

Čornobiļas kodolnelaime 1986. gadā un tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā

Čornobiļas kodolnelaime 1986. gadā un tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā

1986. gada 26. aprīlī Padomju Savienībā notika negaidīts un daudziem arī traģisks notikums, proti, avārija Čornobiļas kodolspēkstacijā. Tam ir ne tikai medicīniskas, ekoloģiskas un ekonomiskas sekas, ...

26 Huhti 30min

NATO šodien un pagātnē. Analizē Sigita Struberga

NATO šodien un pagātnē. Analizē Sigita Struberga

Nesen apritēja 77. gadskārta, kopš dibināta Ziemeļatlantijas alianse jeb NATO. Un arīdzan nesen - 22 gadi, kopš Latvija ir šīs alianses dalībvalsts. Par to, kas ir NATO šodien un kas tā bija mazliet p...

19 Huhti 29min

Latviešu strēlnieku kaujasdarbība no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai

Latviešu strēlnieku kaujasdarbība no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai

Turpinām runāt par Pirmā pasaules kara notikumiem un par latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku pirmo kaujas darbību, kas sākas 1915. gada rudenī un par laika posmu apmēram līdz 1916. gada vasarai...

16 Huhti 29min

Suosittua kategoriassa Historia

olipa-kerran-otsikko
gogin-ja-janin-maailmanhistoria
mayday-fi
mystista
huijarit
rss-ikiuni
tsunami
rss-subjektiivinen-todistaja
totuus-vai-salaliitto
konginkangas
rss-i-dont-like-mondays-2
sotaa-ja-historiaa-podi
rouva-diktaattori
apinan-vuosi
hippokrateen-vastaanotolla
rss-kirkon-ihmeellisimmat-tarinat
rss-historian-pitka-oppimaara
rss-radio-kolonial-mita-kolonialismista-kannattaa-tietaa
rss-kikka-forever
rss-iltanuotiolla