Poļu dumpis – lielākā sacelšanās pret Krievijas impēriju 19. gadsimtā
Šīs dienas acīm14 Helmi 2018

Poļu dumpis – lielākā sacelšanās pret Krievijas impēriju 19. gadsimtā

Polijas janvāra sacelšanās, reizēm dēvēta arī par “poļu dumpi” sākas 1863. gada janvāra beigās. Šī ir lielākā un pirms 1905. gada notikumiem pēdējā poļu sacelšanās pret Krievijas impērijas varu, taču nav pirmā. Šim notikumam ir vismaz 100 gadus ilga priekšvēsture. Tieši poļi un Polija ir lielākie nemiera cēlāji 19. gadsimtā Krievijā un Centrāleiropā. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Ēriks Jēkabsons. 1863. g. 22. janvāra Pagaidu Nacionālās valdības manifests pasludināja sacelšanās sākumu, mudinot uz cīņu pret iebrucējiem. Visi bijušās Žečpospolitas pilsoņi manifestā tika atzīti par brīviem un vienlīdzīgiem, bet zemniekiem tas piešķīra īpašumā zemi. Sacelšanās nolūks bija atgūt zaudēto valstiskumu. Sacelšanās ilga divus gadus un skāra arī mūsdienu Lietuvas, Latvijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritoriju. Latgalē lokālas sadursmes notika Krāslavas apkaimē, tomēr vietējiem latviešu un krievu zemniekiem bija svešas nemiernieku idejas. Dumpiniekus Latgalē pārstāvēja poļu aristokrātija, tostarp Plāteru dzimta, un inteliģences aprindas. Cara administrācija to veikli izmantoja, kūdot zemniekus pret poļu muižniekiem. Tādā ceļā, piemēram, tika izraisīts dumpis un nodedzināta Buiņicku dzimtai piederošā Dagdas muiža.

Tämä jakso on lisätty Podme-palveluun avoimen RSS-syötteen kautta eikä se ole Podmen omaa tuotantoa. Siksi jakso saattaa sisältää mainontaa.

Jaksot(499)

1941. gada 14. jūnijs - viena no melnākajām dienām mūsu vēsturē

1941. gada 14. jūnijs - viena no melnākajām dienām mūsu vēsturē

2026. gada 14. jūnijā aprit jau 85. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktajām masu deportācijām 1941. gadā. Par to saruna ar vēsturnieci Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pēt...

14 Kesä 29min

Inita Saulīte-Zandere iepazīstina ar apjomīgo krājumu par Jāni Peteru

Inita Saulīte-Zandere iepazīstina ar apjomīgo krājumu par Jāni Peteru

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par kādu nesen iznākušo grāmatu. Tās nosaukums - "Viena mūža grāmata. Jānis Peters - dzejnieks, diplomāts, cilvēks". Apjomīgo grāmatu izdevis apgāds "Aminori". Iepazīs...

7 Kesä 30min

Ģenerālism Kārlim Gopperam - 150. Saruna par viņa dzīvi un likteni

Ģenerālism Kārlim Gopperam - 150. Saruna par viņa dzīvi un likteni

2. aprīlī pagāja 150. gadskārta, kopš nācis pasaulē ģenerālis Kārlis Goppers - viens no ievērojamākajiem starpkaru perioda Latvijas militārajiem darbiniekiem, arī sabiedrisks darbinieks, rakstnieks. R...

24 Touko 29min

Iecere pārvietot pieminekļus Kuldīgā raisa diskusijas

Iecere pārvietot pieminekļus Kuldīgā raisa diskusijas

Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja situācija Kuldīgā, kur vietējā vara izlēmusi pārkārtot pilsētas parku zonu, bet šai sakarā ir lemts pārvietot pāris padomju laikā uzstādītus pieminekļus. To auto...

17 Touko 29min

1. maijs un 4. maijs - Latvijas valstiskumam svarīgās dienas

1. maijs un 4. maijs - Latvijas valstiskumam svarīgās dienas

Raidījums Šīs dienas acīm skan starp divām Latvijas valstiskumam svarīgām svētku dienām: piektdien bija 1. maijs, kad atzīmējām Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 106. gadadienu, savu...

3 Touko 29min

Čornobiļas kodolnelaime 1986. gadā un tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā

Čornobiļas kodolnelaime 1986. gadā un tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā

1986. gada 26. aprīlī Padomju Savienībā notika negaidīts un daudziem arī traģisks notikums, proti, avārija Čornobiļas kodolspēkstacijā. Tam ir ne tikai medicīniskas, ekoloģiskas un ekonomiskas sekas, ...

26 Huhti 30min

NATO šodien un pagātnē. Analizē Sigita Struberga

NATO šodien un pagātnē. Analizē Sigita Struberga

Nesen apritēja 77. gadskārta, kopš dibināta Ziemeļatlantijas alianse jeb NATO. Un arīdzan nesen - 22 gadi, kopš Latvija ir šīs alianses dalībvalsts. Par to, kas ir NATO šodien un kas tā bija mazliet p...

19 Huhti 29min

Latviešu strēlnieku kaujasdarbība no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai

Latviešu strēlnieku kaujasdarbība no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai

Turpinām runāt par Pirmā pasaules kara notikumiem un par latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku pirmo kaujas darbību, kas sākas 1915. gada rudenī un par laika posmu apmēram līdz 1916. gada vasarai...

16 Huhti 29min

Suosittua kategoriassa Historia

olipa-kerran-otsikko
gogin-ja-janin-maailmanhistoria
mayday-fi
huijarit
mystista
rss-ikiuni
rss-subjektiivinen-todistaja
totuus-vai-salaliitto
tsunami
konginkangas
rouva-diktaattori
sotaa-ja-historiaa-podi
rss-i-dont-like-mondays-2
rss-historian-pitka-oppimaara
apinan-vuosi
rss-kikka-forever
hippokrateen-vastaanotolla
rss-kirkon-ihmeellisimmat-tarinat
rss-sattuu-sita-suomessakin
rss-radio-kolonial-mita-kolonialismista-kannattaa-tietaa