Polijā 13.decembrī atzīmē 1981.gadā ieviestā karastāvokļa laika upuru piemiņas dienu

13. decembrī Polija atzīmēs 40. gadskārtu kopš 1981. gadā toreizējās Polijas Tautas Republikas komunistiskā vadība ieviesa valstī karastāvokli, tā uzsākot kursu uz neatkarīgās arodkustības "Solidaritāte" izvērstās pretestības brutālu apspiešanu. 13. decembris ir karastāvokļa laika upuru piemiņas diena. Tiek lēsts, ka laikā no 1981. gada 13. decembra līdz 1983. gada 22. jūlijam, kad karastāvokli atcēla, dzīvību zaudējis vismaz 91 cilvēks. Taču tiek minēti arī par vairākiem desmitiem lielāki skaitļi. Viņi tika nogalināti, armijai un speciālo uzdevumu milicijas spēkiem izklīdinot mītiņus un demonstrācijas, pie tam reizumis laižot darbā arī kaujas ieročus. Vairākus cilvēkus noslepkavoja režīma drošības dienesti. Simti tika ievainoti, 1000 uz ilgāku vai īsāku laiku ieslodzīti cietumos. Tā padomju satelītvalsts totalitārais režīms mēģināja tikt galā ar "Solidaritāti", nepieredzēti plašu darbaļaužu kustību, kura centās no apakšas mainīt Polijas sabiedrību. Par šo kustību, tās cīņu un nozīmi tobrīd jau krietni degradētā totalitārā komunisma graušanā vēstījums raidījumā Šīs dienas acīm. Arodkustība "Solidaritāte" dzima strādnieku streika laikā 1980. gada augustā ostas pilsētas Gdaņskas Ļeņina vārdā nosauktajā kuģubūvētavā. Tomēr pirms pievērsties pašai arodkustības tapšanai, vēlos pieminēt vēl kādu nozīmīgu ar Polijas vēsturi saistītu faktu, kas ietekmēja noskaņojumu tālaika Polijā. Proti, 1978. gada 16. oktobrī par Romas pāvestu - pasaules katoļu baznīcas galvu - kļuva kardināls Karols Voitila, līdz tam Krakovas arhibīskaps, pontifika vārdā Jānis Pāvils II. Pēc vairāku simtu gadu ilga pārtraukuma par katoļu baznīcas galvu bija kļuvis ne itālietis, un pie tam tas bija cilvēks no dzelzs priekškara viņas puses. Šis fakts bija ārkārtīgi iedvesmojoša ne vien Polijas katoļiem, bet arī ļoti daudziem citiem toreizējā padomju zonā dzīvojošajiem. Pāvesta vizīte Polijā 1979. gadā bija milzīgs notikums. Lūk, kā Jāņa Pāvila otrā lomu savulaik Katoļu baznīcas vēsturē veltītā raidījumā raksturoja Katoļu baznīcas vēsturnieks, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents Andris Priede. Polijas Tautas Republika bija iedzīvotāju skaita ziņā lielākais Padomju Savienības satelīts Eiropā. Svarīgs arī sava ģeogrāfiskā stāvokļa un ekonomisko resursu dēļ. Tomēr tas bija arī pastāvīgs raižu objekts Maskavas valdībai, jo bija grūti turams Kremļa varas orbītā. Stāsta vēsturniece, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Daina Bleiere. Netālajā Polijā pastāvīgi gruzdošā pretestība nevarēja palikt nepamanīta arī Padomju Savienībā, sevišķi tās Rietumu nomalē, tai skaitā Baltijā. "Solidaritātes" radītajai iedvesmai bija liela nozīme, briedinot to atmosfēru, kādā notika trešā atmoda Latvijā, tiklīdz padomju līderis Mihails Gorbačovs palaida vaļīgāk totalitārisma skrūves. Notikumus atceras publicists, savulaik pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.