Šīs dienas acīm2 Maalis 2025

Kolektivizācija pēc Otrā pasaules kara mainīja ierasto Latvijas lauku dzīvesveidu

Pirms 80 gadiem Otrā pasaules kara gaitā Latvijā pamazām atgriezās padomju atkārtotā okupācija, un kā viens no „jaukumiem”, ko šī vara nesa sev līdzi, bija arī lauksaimniecības kolektivizācija, kas pašos pamatos mainīja ne tikai īpašuma attiecības un saimniekošanas kārtību, bet lielā mērā arī ierasto Latvijas lauku dzīvesveidu, kas bija veidojies nepārspīlējot, gadsimtiem ilgi. Par to, kas tad bija padomju kolektivizācijas būtība, kāda bija tās norise un sekas, saruna ar Latvijas Nacionālā arhīva vadošo pētnieku Artūru Žvinkli. Par to, kā kolektivizācija Latvijā notiks, varēja nojaust, zinot, ka tāda ir notikusi visā Padomju Savienībā, tā sauktajās vecajās republikās, respektīvi, tajās, kuras bija Padomju Savienības sastāvā jau kopš tās dibināšanas. Arī neskatoties ne uz kādām dzīves veida, tradicionālās lauku agrārās kultūras īpatnībām. Kolhozos tika sadzīti kā ukraiņu viensētnieki, tā Vidusāzijas stepju nomadu ciltis, tādas tautas kā kazahi, piemēram. Droši vien vajadzētu vispirms parādīt to ainu, kāda tad bija Latvijā pirms šīs, jāsaka, sociālekonomiskās nelaimes. Tās bija normālas ekonomiskās īpašuma attiecības. Zeme bija zemnieku īpašums. Saimniecības bija lielākas, mazākas, lielāko tiesu starp 20 un 30 hektāriem. Ļoti plaši bija izplatīta kooperācija Latvijas laukos. Lauksaimniecības biedrības, tādu bija vairāk nekā 400, nodarbojas piena pārstrādi, ar sēklu audzēšanu, vaislas lopkopību, ar dažādu tehnisku līdzekļu inovāciju ļoti plašā spektrā. 1940. gadā vēl nekas ļoti radikāls nenotiek, ja neskaita to, ka zeme vairs nav zemnieku īpašums. Kāda ir tā situācija tad, kad padomju vara šeit atgriežas jau pēc nacistu okupācijas perioda?

Tämä jakso on lisätty Podme-palveluun avoimen RSS-syötteen kautta eikä se ole Podmen omaa tuotantoa. Siksi jakso saattaa sisältää mainontaa.

Jaksot(499)

Inita Saulīte-Zandere iepazīstina ar apjomīgo krājumu par Jāni Peteru

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par kādu nesen iznākušo grāmatu. Tās nosaukums - "Viena mūža grāmata. Jānis Peters - dzejnieks, diplomāts, cilvēks". Apjomīgo grāmatu izdevis apgāds "Aminori". Iepazīs...

7 Kesä 30min

Ģenerālism Kārlim Gopperam - 150. Saruna par viņa dzīvi un likteni

2. aprīlī pagāja 150. gadskārta, kopš nācis pasaulē ģenerālis Kārlis Goppers - viens no ievērojamākajiem starpkaru perioda Latvijas militārajiem darbiniekiem, arī sabiedrisks darbinieks, rakstnieks. R...

24 Touko 29min

Iecere pārvietot pieminekļus Kuldīgā raisa diskusijas

Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja situācija Kuldīgā, kur vietējā vara izlēmusi pārkārtot pilsētas parku zonu, bet šai sakarā ir lemts pārvietot pāris padomju laikā uzstādītus pieminekļus. To auto...

17 Touko 29min

1. maijs un 4. maijs - Latvijas valstiskumam svarīgās dienas

Raidījums Šīs dienas acīm skan starp divām Latvijas valstiskumam svarīgām svētku dienām: piektdien bija 1. maijs, kad atzīmējām Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 106. gadadienu, savu...

3 Touko 29min

Čornobiļas kodolnelaime 1986. gadā un tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā

1986. gada 26. aprīlī Padomju Savienībā notika negaidīts un daudziem arī traģisks notikums, proti, avārija Čornobiļas kodolspēkstacijā. Tam ir ne tikai medicīniskas, ekoloģiskas un ekonomiskas sekas, ...

26 Huhti 30min

NATO šodien un pagātnē. Analizē Sigita Struberga

Nesen apritēja 77. gadskārta, kopš dibināta Ziemeļatlantijas alianse jeb NATO. Un arīdzan nesen - 22 gadi, kopš Latvija ir šīs alianses dalībvalsts. Par to, kas ir NATO šodien un kas tā bija mazliet p...

19 Huhti 29min

Latviešu strēlnieku kaujasdarbība no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai

Turpinām runāt par Pirmā pasaules kara notikumiem un par latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku pirmo kaujas darbību, kas sākas 1915. gada rudenī un par laika posmu apmēram līdz 1916. gada vasarai...

16 Huhti 29min

Anekdotiskās noveles iedibinātājam latviešu literatūrā Jānim Ezeriņam – 135

9. aprīlī apritēja 135. gadskārta kopš nācis pasaulē rakstnieks Jānis Ezeriņš. Nodzīvojis vien 33 gadus, viņš atstājis ievērojamu literāro mantojumu, sevišķi noveles žanrā, tiekot uzskatīts par anekdo...

12 Huhti 30min