Kā veidojusies mūsdienu Krievijas autoritārā politiskā sistēma?
Šīs dienas acīm24 Huhti 2022

Kā veidojusies mūsdienu Krievijas autoritārā politiskā sistēma?

Šobrīd, kad Krievijas ilgstošā agresija pret Ukrainu sasniegusi savu kulmināciju, visā demokrātiskajā pasaulē tiek uzdots jautājums, kā tas nākas, ka 21. gadsimta sākumā Eiropā ir izveidojies agresīvs antidemokrātisks režīms, kas kļuvis par draudu daudzu kaimiņvalstu un visa reģiona mierīgai pastāvēšanai un attīstībai. Kā veidojies tas, ko dēvējam par "putinismu" - mūsdienu Krievijas autoritārā politiskā sistēma, kurā arvien nepārprotamāki iezīmējas totalitārisma elementi. Nepārprotami šai sistēmai ir savas vēsturiskās saknes, kas meklējamas Krievijas 20. gadsimta vēstures pieredzē. Krievija atšķirībā no vairuma Eiropas valstu pagājušā gadsimtā praktiski nepiedzīvoja stabilu demokrātiju, toties uzkrāja milzīgu totalitārās pieredzes bagāžu. Vien dažus mēnešus pēc cara patvaldības sabrukuma 1917. gada revolūcijas rezultātā pie varas bijušajā impērijā nāca kreisie radikāļi - boļševiki, kuri uzbūvēja totalitāru terorā balstītu un uz neīstenojamu sociālo utopiju orientētu režīmu. Šī režīma varā bijusī Krievijas impērija, ja neskaita dažas tā sauktās nacionālās nomales, tai skaitā Baltiju, pavadīja apmēram 70 gadus. Kā veidojās un kāds bija boļševiku režīms un tā izveidotā valsts - Padomju Savienība, par to vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Ilgvars Butulis. Savu maksimālo nežēlību boļševiku izveidotais režīms sasniedza padomju diktatora Josifa Staļina varas periodā, kas ilga no 1924. līdz diktatora nāves 1953. gadā. Sevišķi skarbas staļiniskās represijas Padomju Savienībā kļuva pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē, kad padomju vara īstenoja teroru pret savas valsts sabiedrību, panākot pilnīgu pakļāvību. Tajā pat laikā ar propagandas palīdzību tautā tika iedēstīts vadoņa Staļina personības kults. Mūsdienās ir diezgan nepārprotami skaidrs, ka šīs tendences dziļi iesakņojušās Krievijas sabiedrībā un īsti nekur nav zudušas. Starp citu, runājot par personības veidošanos, nevar nepamanīt zināmas paralēles pagātnes tirānu un pašreizējā Krievijas līdera Vladimira Putina dzīves gājumā. Par staļinisma raksturu un diktatora personību izsakās vēsturnieki, Latvijas Universitātes profesori Ilgvars Butulis un Inesis Feldmanis.

Tämä jakso on lisätty Podme-palveluun avoimen RSS-syötteen kautta eikä se ole Podmen omaa tuotantoa. Siksi jakso saattaa sisältää mainontaa.

Jaksot(499)

1941. gada 14. jūnijs - viena no melnākajām dienām mūsu vēsturē

1941. gada 14. jūnijs - viena no melnākajām dienām mūsu vēsturē

2026. gada 14. jūnijā aprit jau 85. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktajām masu deportācijām 1941. gadā. Par to saruna ar vēsturnieci Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pēt...

14 Kesä 29min

Inita Saulīte-Zandere iepazīstina ar apjomīgo krājumu par Jāni Peteru

Inita Saulīte-Zandere iepazīstina ar apjomīgo krājumu par Jāni Peteru

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par kādu nesen iznākušo grāmatu. Tās nosaukums - "Viena mūža grāmata. Jānis Peters - dzejnieks, diplomāts, cilvēks". Apjomīgo grāmatu izdevis apgāds "Aminori". Iepazīs...

7 Kesä 30min

Ģenerālism Kārlim Gopperam - 150. Saruna par viņa dzīvi un likteni

Ģenerālism Kārlim Gopperam - 150. Saruna par viņa dzīvi un likteni

2. aprīlī pagāja 150. gadskārta, kopš nācis pasaulē ģenerālis Kārlis Goppers - viens no ievērojamākajiem starpkaru perioda Latvijas militārajiem darbiniekiem, arī sabiedrisks darbinieks, rakstnieks. R...

24 Touko 29min

Iecere pārvietot pieminekļus Kuldīgā raisa diskusijas

Iecere pārvietot pieminekļus Kuldīgā raisa diskusijas

Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja situācija Kuldīgā, kur vietējā vara izlēmusi pārkārtot pilsētas parku zonu, bet šai sakarā ir lemts pārvietot pāris padomju laikā uzstādītus pieminekļus. To auto...

17 Touko 29min

1. maijs un 4. maijs - Latvijas valstiskumam svarīgās dienas

1. maijs un 4. maijs - Latvijas valstiskumam svarīgās dienas

Raidījums Šīs dienas acīm skan starp divām Latvijas valstiskumam svarīgām svētku dienām: piektdien bija 1. maijs, kad atzīmējām Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 106. gadadienu, savu...

3 Touko 29min

Čornobiļas kodolnelaime 1986. gadā un tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā

Čornobiļas kodolnelaime 1986. gadā un tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā

1986. gada 26. aprīlī Padomju Savienībā notika negaidīts un daudziem arī traģisks notikums, proti, avārija Čornobiļas kodolspēkstacijā. Tam ir ne tikai medicīniskas, ekoloģiskas un ekonomiskas sekas, ...

26 Huhti 30min

NATO šodien un pagātnē. Analizē Sigita Struberga

NATO šodien un pagātnē. Analizē Sigita Struberga

Nesen apritēja 77. gadskārta, kopš dibināta Ziemeļatlantijas alianse jeb NATO. Un arīdzan nesen - 22 gadi, kopš Latvija ir šīs alianses dalībvalsts. Par to, kas ir NATO šodien un kas tā bija mazliet p...

19 Huhti 29min

Latviešu strēlnieku kaujasdarbība no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai

Latviešu strēlnieku kaujasdarbība no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai

Turpinām runāt par Pirmā pasaules kara notikumiem un par latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku pirmo kaujas darbību, kas sākas 1915. gada rudenī un par laika posmu apmēram līdz 1916. gada vasarai...

16 Huhti 29min

Suosittua kategoriassa Historia

olipa-kerran-otsikko
gogin-ja-janin-maailmanhistoria
mayday-fi
huijarit
mystista
rss-ikiuni
rss-subjektiivinen-todistaja
totuus-vai-salaliitto
tsunami
konginkangas
rouva-diktaattori
sotaa-ja-historiaa-podi
rss-i-dont-like-mondays-2
rss-historian-pitka-oppimaara
apinan-vuosi
rss-kikka-forever
hippokrateen-vastaanotolla
rss-kirkon-ihmeellisimmat-tarinat
rss-sattuu-sita-suomessakin
rss-radio-kolonial-mita-kolonialismista-kannattaa-tietaa