2020.gada jubilāri - izcilas personības, kas ietekmējušas vēstures gaitu Latvijā. 3.daļa

Arī šajā raidījumā Šīs dienas acīm atceramies vairākas pagājušā gadsimtā mūsu nācijai nozīmīgas personības, kuru dzīves apaļas un pusapaļas gadskārtas atzīmējām aizejošajā gadā. Sāksim ar ilggadējo Latvijas Nacionālā teātra vadītāju Alfredu Amtmani-Briedīti, kopš kura dzimšanas šogad apritēja 135 gadi. Alfreda Amtmaņa-Briedīša vadīto Nacionālo teātri raksturo teātra zinātniece, Nacionālā teātra Literārās daļas vadītāja Ieva Struka. Alfreda Amtmaņa-Briedīša vienaudzis ir ievērojamais Latvijas ārlietu dienesta darbinieks, vēlāk pretošanās kustības dalībniekus un represētais Ludvigs Sēja. Viņš nozīmīgs arī ar to, ka atstājis plašu liecinājumu par savu laiku un likteni dienasgrāmatās un atmiņās, kas 2017. gadā publicētas grāmatā "Es pazīstu vairs tikai sevi" Jāņa Rozes apgādā. Stāsta grāmatas sastādītājs vēsturnieks Uldis Neiburgs. Mākslinieka Gustava Kluča radošais mūžs nebija saistīts ar Latviju. Pirmā pasaules kara laikā nonācis Krievijā, viņš kļuva par vienu no spilgtākajiem padomju avangarda pārstāvjiem, fotomontāžas tehnikas pamatlicēju un šodien ir viens no pasaulē atpazīstamākajiem latviešu māksliniekiem. Viņa mūžs pāragri aprāvās 30. gadu nogales staļiniskajās represijās. Par Gustavu Kluci, kopš kura dzimšana šogad apritēja 125 gadi, stāsta režisors, māksliniekam veltītās filmas "Nepareizais latvietis" autors Pēteris Krilovs. Šogad apritēja 90. gadskārta, kopš 32 gadu vecumā mūžībā devās spilgtais latviešu liriķis Jānis Ziemeļnieks. Par ziemeļnieka vietu latviešu literatūras kopainā stāsta literatūrzinātnieks, Latvijas Universitātes profesors emeritus Viesturs Vecgrāvis. Vēl fragments no sarunas ar manu kolēģi no Latvijas Radio Klasika mūzikas žurnālistu Orestu Silabriedi, kurā pieskārāmies rakstnieka un komponista Marģera Zariņa daiļradei. Kopš Marģera Zariņa dzimšanas šogad apritēja 110 gadi. Ierakstā arī mazi fragmenti no Marģera Zariņa svītas "Grieķu vāzes" un mūzikas kinofilmai "Motociklu vasara". 105 gadi šogad apritēja kopš pasaulē nācis viens no zināmākajiem pagājušā gadsimta latviešu vēsturniekiem un publicistiem Uldis Ģērmanis. Viņa mūža lielākā daļa aizritēja trimdā Zviedrijā. Par Ulža Ģērmaņa vēsturnieka devumu stāsta grāmatniecības vēsturnieks Viesturs Zanders, vēsturnieks Jānis Amols un filologs Didzis Liepiņš. Šī gada 20. septembrī apritēja 95. gadskārta, kopš dzimusi gleznotāja Džemma Skulme. Pēc ražena mūža māksliniece no mums šķīrās pagājušā gada novembrī, bet savulaik 2009. gadā viņa bija raidījuma "Šīs dienas acīm" viešņa. Tas bija ekonomiskās krīzes laiks. Ieklausīsimies mākslinieces viedoklis šodien, kad Latvija un pasaule atkal piedzīvo krīzes situāciju.