Herberts Cukurs - pretrunīgi vērtēta personība Latvijas vēsturē

2025. gada 17. maijā apritēja 125 gadi, kopš nācis pasaulē Herberts Cukurs. Kā ir teikts latviešu Vikipēdijā - lidotājs un žurnālists, bet angļu Vikipēdija jau pirmajā rindā nenoklusē arī to, ka nacistu kolaborants. Starp citu, februārī apritēja arī 60. gadskārta, kopš Herberts Cukurs šķīrās no dzīves Montevideo, Urugvajā, visai neordināros apstākļos. Saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar muzeja "Ebreji Latvijā" vadītāju Iļju Ļenski. Herberta Cukura dzīve dzīvē lūzt tādās divās daļās. Kā ļoti daudziem Latvijā. Tie datumi, kuriem mēs savukārt 85. gadskārtu šogad pieminam, proti, Latvijas nonākšana padomju republikas statusā un Padomju Savienības sastāvā. Līdz tam viņam bija spoža karjera aviācijā, kas ir tā laika modes lieta, to varētu salīdzināt ar šībrīža lido robotu tehnoloģiju, tas ir kaut kas jauns, tas ir kaut kas, kas attīstās ļoti saistībā ar militāro sfēru. Tajā brīdī tā ir ļoti bīstama nodarbe arīdzan, jo lidmašīnas vēl ir konstruktīvi nepilnīgas, daudzi arī zaudē dzīvību. Iļja Ļenskis: Bet tā ir arī sfēra, kur privātpersona diezgan daudz ko varēja izdarīt. Tāpat kā ar droniem, lidrobotiem šodien, kur cilvēks patiešām kaut kādā šķūnī var uzkonstruēt kaut ko ļoti svarīgu, kas var izrādīties veiksmīgs risinājums, kas tālāk tiks attīstīts Jā, un tas viss padarījis Herbertu Cukuru par slavenību Latvijas mērogā. Tad nāk 1940. gads un 1941. gads, un, cik var noprast, pēc kāda brīža Herberts Cukurs atrod pielietojumu sev jaunās varas dienestā. Ir komandējums uz Maskavu. Kas mums ir par šo brīdi zināms? Iļja Ļenskis: Es, protams, neesmu eksperts tieši šai viņa dzīves epizodē. Ja es pareizi saprotu, tad sadarbība ar Jakovļevu biroju Maskavā. Protams, ka visur piesauc, ka viņš turpina pa Rīgu braukāt savā kadiljakā, ko viņam uzdāvināja Ulmanis. Es pieņemu, ka tobrīd nevienam neienāca prātā piefiksēt, kā sabiedrībā uztver Cukura uzvedību un vai vispār par to domā. Pirmais okupācijas gads ir notikumiem pilns un šoka pilns. Un sekot tam, ko dara katrs no cilvēkiem, kas bija ievērojams Ulmaņa režīma laikā, es pieņemu, ka publika tam arī neseko. Vai, mainoties varai un sākoties vācu okupācijai, viņi atcerējās, ka Cukurs iepriekšējos divus mēnešus dzīvoja diezgan "zaļi". Bet ka viņš mēģināja ar padomju režīmu kaut kādā veidā sadarboties tīri savā jomā. Te ir svarīgi, ja es pareizi saprotu, oficiāli nekādus amatus neieņēma. Protams, tā sadarbība nav salīdzināma ar to sadarbības pakāpi, kas bija Viļa Lāča gadījumā.