Šīs dienas acīm

Šīs dienas acīm

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš. Raidījuma vadītājs ir Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2023. gada laureāts. Radio raidījumu vadītāju kategorijā viņš ieguvis 2. pakāpi.

Tämä podcast on lisätty Podme-palveluun avoimen RSS-syötteen kautta eikä se ole Podmen omaa tuotantoa. Siksi podcastin jaksot saattavat sisältää mainontaa.

Jaksot(499)

Neuzbrukšanas līgumu uzspiešana trīs Baltijas valstīm 1939.gadā

Neuzbrukšanas līgumu uzspiešana trīs Baltijas valstīm 1939.gadā

1939.gada 1.septembrī ar Nacistiskās Vācijas uzbrukumu Polijai sākās Otrais pasaules karš. Divu, trīs nedēļu laikā Polijas valsts beidza pastāvēt, arī tāpēc, ka no austrumiem Polijā iebruka Sarkanā ar...

22 Syys 201929min

Radio vēstījumi 1939.gada septembrī, sākoties Otrajam pasaules karam

Radio vēstījumi 1939.gada septembrī, sākoties Otrajam pasaules karam

Karš, kas uzliesmoja Eiropā 1939.gadā, joprojām iespaido mūsu šodienu. Tomēr mūsdienu eiropieši, kuri lielākoties dzimuši pēc šī mūsdienu vēsturē lielākā un postošākā konflikta, uztver šo karu caur be...

4 Syys 201929min

“Spiegs, kurš mans tēvs”. Imanta Lešinska domas par padomju izlūkdienesta darbību

“Spiegs, kurš mans tēvs”. Imanta Lešinska domas par padomju izlūkdienesta darbību

Imants Lešinskis – daudzējādā ziņā unikāla personība pagājušā gadsimta Latvijas vēsturē. Augsta ranga PSRS Valsts drošības komitejas izlūkdienesta darbinieks, vēlāk – Apvienoto Nāciju Organizācijas se...

1 Syys 201930min

Ukraina pēc Pirmā pasaules kara. Sapnis par nacionālu valsti. 2.daļa

Ukraina pēc Pirmā pasaules kara. Sapnis par nacionālu valsti. 2.daļa

Kāpēc Ukrainai pēc Pirmā pasaules kara noslēgumā neizdevās iegūt savu suverēnu valstiskumu tāpat kā Baltijas valstīm? Par norisēm Ukrainā 1917.–1920. gadā saruna ar ukraiņu vēsturnieku vēstures zinātņ...

18 Elo 201930min

Ukraina pēc Pirmā pasaules kara. Sapnis par nacionālu valsti. 1.daļa

Ukraina pēc Pirmā pasaules kara. Sapnis par nacionālu valsti. 1.daļa

Kāpēc Ukrainai pēc Pirmā pasaules kara noslēgumā neizdevās iegūt savu suverēnu valstiskumu tāpat kā Baltijas valstīm? Par norisēm Ukrainā 1917.–1920. gadā saruna ar ukraiņu vēsturnieku vēstures zinātņ...

11 Elo 201930min

Šīs dienas acīm: Akadēmiķa Jāņa Stradiņa skatījums

Šīs dienas acīm: Akadēmiķa Jāņa Stradiņa skatījums

Pirms desmit gadiem un šodien. Saruna ar akadēmiķi Jāni Stradiņu pirmoreiz izskanēja ēterā 2009. gada augustā divos pusstundas raidījumos. Šajā raidījumā – tas, kas no šīs sarunas šķiet nozīmīgs un pā...

4 Elo 201931min

Atentāti pret Hitleru jeb mēģinājumi nogalināt nacistiskās Vācijas vadoni

Atentāti pret Hitleru jeb mēģinājumi nogalināt nacistiskās Vācijas vadoni

1944. gada 20. jūlijs ir iezīmīgs datums Vācijas vēsturē. Šajā dienā nogrand sprādziens Vācijas vadoņa Ādolfa Hitlera galvenajā mītnē. Atentāts pret Hitleru, nebūt ne vienīgais mēģinājums nogalināt va...

28 Heinä 201929min

Revolūcija Irānā 1979.gadā: rodas jauna valsts - Islāma republika

Revolūcija Irānā 1979.gadā: rodas jauna valsts - Islāma republika

1979. gadā notikumi Irāna radīja jauna tipa valsti – Islāma republiku. Kas bija Irānas islāma revolūcija pirms 40 gadiem un kāda ir tā Irāna, kas tās rezultātā radās un joprojām pastāv, stāsta žurnāli...

14 Heinä 201929min

Suosittua kategoriassa Historia

olipa-kerran-otsikko
gogin-ja-janin-maailmanhistoria
mayday-fi
huijarit
mystista
rss-ikiuni
konginkangas
tsunami
totuus-vai-salaliitto
rouva-diktaattori
sotaa-ja-historiaa-podi
rss-i-dont-like-mondays-2
hippokrateen-vastaanotolla
rss-subjektiivinen-todistaja
rss-sattuu-sita-suomessakin
rss-peter-peter
historiaa-suomeksi
rss-antiikki-nyt
rss-outoja-uutisia-pohjois-suomesta
rss-historian-pitka-oppimaara