Traģiskais 1941. gads Latvijās vēsturē: varu maiņas un padomju - vācu karš

Raidījumā atgriežamies 85 gadus senā pagātnē, proti, 1941. gada jūnijā, kad mūsu dzimtene piedzīvoja vienu no traģiskākajiem posmiem savā vēsturē. Gadu iepriekš laupījis Baltijas valstīm neatkarību, staļiniskais padomju režīms bija īstenojis strauju un nesaudzīgu sovjetizāciju, kuras daļa bija masveidīga īpašumu un kapitāla konfiskācija. Pārmaiņu rezultātā notika straujš naudas pirktspējas kritums, tātad atlikušo ietaupījumu vērtības zudums, un arī pastāvīgais padomju dzīves realitātes pavadonis - patēriņa preču deficīts. Jau ar pirmajām okupācijas dienām sākās represijas, kas kulminēja masu deportācijā 1941. gada 14. jūnijā. Latvijas cilvēki vēl nebija attapušies no deportācijas radītā šoka, kad 22. jūnijā viņu dzīvē ielauzās jauns bieds - padomju - vācu karš. Divi totalitārie režīmi, nepilnus pāris gadus iepriekš draudzīgi sadalījuši Eiropas austrumdaļu ietekmes sfērās un sagrābuši tā dēvēto bufervalstu teritorijas, līdz ar to nonāca aci pret aci, un konflikts to starpā bija tikai laika jautājums. Par kara cēloņiem stāsta vēsturnieks, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis. Kā zināms, kara sākumposms Padomju Savienībai bija grandiozs militārs fiasko. Fronte strauji vēlās uz austrumiem, 1000 un 10000 lieli sarkanarmijas grupējumi nonāca ielenkumā un tika iznīcināti, karavīriem krītot vai padodoties gūstā. Par šīs sagrāves cēloņiem stāsta militārais vēsturnieks, Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Līdz ar pirmajām kara dienām karadarbība skāra arī Latvijas teritoriju. Visumā vācu ofensīvas laikā Rīgā un visā Latvijā postījumi bija nelieli, arī kaujas darbības rezultātā bojāgājušo civiliedzīvotāju nebija daudz. Tomēr nopietnas dzīvības briesmas draudēja ikvienam, kurš tādu vai citādu iemeslu dēļ šķita nevēlams vai neuzticams vai nu bēgošās iepriekšējās, vai uzbrūkošās jaunās varas kalpiem un pakalpiņiem. Līdz ar kara sākumu Padomju Savienībā uzliesmoja īsta spiegu ķeršanas mānija. Savukārt nacistu režīms vērsās pret visiem, uz kuriem varēja attiecināt definīciju žīdi un komunisti Asiņainas pēdas savas varas pēdējās dienās Latvijā atstāja padomju represīvās iestādes, tai skaitā Rīgas Centrālcietumā bez tiesas nogalinot 99 Latvijas iedzīvotājus. Par to stāsta Ogres Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece Inese Dreimane. Par to, ka ikviena cilvēka dzīvība šajās dienās karājās mata galā, liecina arī filoloģes, nacionālās pretestības kustības dalībnieces Valentīnes Lasmanes savulaik stāstītās atmiņas. Varu maiņu Rīgā Valentīne Lasmane sagaidīja kā Latvijas telegrāfa aģentūras līdzstrādniece.