"Ārstu indētāju lieta" 1953. gadā

1953. gada 13. janvārī padomju galvenā avīze “Pravda” publicēja ievadrakstu ar nosaukumu “Neģēlīgi spiegi un slepkavas medicīnas profesoru maskās”. Ievadrakstā intriģētie padomju pilsoņi varēja lasīt: “Šodien publicējam aģentūras TASS ziņojumu par ārstu-kaitnieku arestu. Valsts drošības iestāžu pirms kāda laika atklātās teroristiskās grupas mērķis bija ar kaitnieciskas ārstēšanas palīdzību saīsināt dzīvi aktīviem padomju savienības darbiniekiem. Par upuriem šai cilvēkveidīgo zvēru bandai krita biedri Ždanovs un Ščerbakovs. Noziedznieki ir atzinušies, ka viņi, izmantojot biedra Ždanova slimību, ar nolūku slēpa viņa miokarda infarktu, noteica šai smagajai saslimšanai neatbilstošu režīmu un tādējādi nogalēja biedri Ždanovu. Ārsti-slepkavas, nepareizi lietojot stipras iedarbības zāles un nosakot kaitīgu režīmu, saīsināja biedra Ščerbakova mūžu, noveda viņu līdz nāvei.” Tālāk publikācijā teikts, ka šie ārsti bijuši amerikāņu izlūkdienesta nopirkti Attiecīgajā laikā un situācija neiesvaidītais to visu lasītu ar lielu izbrīnu un neticību, bet “Pravdas” lasītājiem 1953. gadā tas viss šķita ļoti pazīstams. Pie līdzīgiem epitetiem, pie līdzīgām šausminošām atklāsmēm, pie līdzīgiem šokējošām atklāsmēm padomju lasītāji bija pieraduši kopš “lielā terora” 30. gadu otrā pusē. Vienīgā starpība, ka toreiz apsūdzētu ļaužu vidu bija daudz ar poļu, latviešu, lietuviešu un vācu uzvārdiem. Tagad daudzi uzvārdi vedināja domāt par ebreju izcelsmi un apsūdzībās dominēja jauns motīvs – starptautiskā cionistu sazvērestība. Arī drīzumā sekojošie notikumi padomju pilsoņiem nebija pārsteidzoši – atbildīgos amatos esošos ebrejus sāka atlaist, izsekot, arestēt. Par laimi 1953 gada 5. martā padomju tauta uzzināja par sava vadoņa Josifa Visarionoviča Staļina nāvi. Kādu laiku režīma mašinērija vēl darbojās ierastajā režīmā, bet jau mēneša beigās visas ierosinātās lietas tika anulētas un arestētie atbrīvoti. Vēsturē šis notikums palicis ar "ārstu indētāju lietas" vai "Kremļa ārstu lietas" nosaukumu. Kas īsti notika 1953. gada sākumā un kas varētu notikt, ja Staļins būtu nodzīvotu ilgāk, raidījumā Šīs dienas acīm analizē vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors Aivars Stranga.