Antihitleriskās koalīcijas jeb Otrā pasaules kara uzvarētāju puses valstu vadītāji

2025. gadā atzīmējam 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma. Grandiozajā cīņā, kurā tā vai citādi tika ierauta lielākā daļa cilvēces, liela nozīme bija personībām, kuras stājās karojošo valstu priekšgalā. Raidījumā Šīs dienas acīm vēstījums par līderiem, kuri vadīja tā dēvēto antihitlerisko koalīciju, respektīvi, kara uzvarētāju pusi. Atšķirībā no divām citām koalīcijas lielvalstīm Britu impērija šai karā cīnījās no pirmās līdz pēdējai dienai. Un lielāko daļu šī laika pie tās stūres atradās leģendārais valstsvīrs, premjers sers Vinstons Leonards Spensers Čērčils. Par viņu stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Antonijs Zunda. Valsts, kuras grandiozie industriālie resursi lielā mērā izšķīra pasaules kara likteni, bija Amerikas Savienotās Valstis. To priekšgalā šai laikā atradās vēl viena leģendāra personība, vienīgais cilvēks vēsturē, kurš ASV prezidenta posteni ieņēmis vairāk nekā divas reizes, Franklins Delano Rūzvelts. Viņam gan nebija lemts piedzīvot kara noslēgumu, aizejot mūžībā dažus mēnešus pirms tā beigām. Turpina profesors Antonijs Zunda. Spilgts pretmets diviem pirmajiem ir trešais karu uzvarējušo lielo trijotnes dalībnieks – Padomju Savienības diktators Josifs Staļins. Boļševiku lielvalsts līderim pasaules kara situācija šķita īstais brīdis, lai realizētu savus ekspansijas plānus. Faktiski jau viņš, kara priekšvakarā slēdzot vienošanos ar nacistisko Vāciju, bija līdzdalīgs šī kara izraisīšanā. Turpmākajā notikumu gaitā Padomju Savienība nonāca konfliktā ar savu sākotnējo sabiedroto, un šī sadursme maksāja toreizējās PSRS tautām desmitus miljonu dzīvību. Par Staļinu un viņa lomu Otrajā pasaules karā stāsta vēsturnieki profesori Ilgvars Butulis un Inesis Feldmanis.