Otrais pasaules karš: Ieskats cikla "Satumsums" raidījumos. Norises 1939.gadā

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skanēs raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Otrā pasaules kara sākuma datums ir 1939.gada 1.septembris, diena, kad Nacistiskā Vācija uzbruka Polijai. Taču šim datuma bija spilgta prelūdija, 1939.gada 23.augustā noslēgtais Vācijas un Padomju Savienības neuzbrukšanas līgums, kura slepenajos protokolos Hitlera un Staļina režīmi sadalīja savā starpā tobrīd vēl suverēno Austrumeiropas valstu teritoriju. Šo līgumu, kas plaši pazīstam arī kā Molotava-Ribentropa pakts, raksturo vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis. Pēc nacistu uzbrukuma Polijai Vācijai karu pieteica Lielbritānija un Francija, tomēr Polijas armija tika sakauta pāris nedēļu laikā. Polijas un Vācijas militāri sadursmi 1939.gada septembrī raksturo vēsturnieks, šobrīd Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Pilnīgi bezcerīgu POiljas situāciju padarīja Sarkanās armijas iebrukums Polijas austrumdaļā, kas sākās 1939.gada 17.septembrī. Turpina Valdis Kuzmins. Nākamais Padomju Savienības ekspansijas upuris bija Baltijas valstis. Sākot ar 24.septembra ultimatīvo prasību Igaunijai , Padomju Savienība uzspieda trim Baltijas valstīm savstarpējās neuzbrukšanās līgumus, kas paredzēja tobrīd vēl ierobežota padomju militārā kontingenta ievešanu šo valstu teritorijā, tā padarot tās par padomju militārajiem satelītiem. Situāciju 1939.gada septembrī raksturo vēsturnieks profesors Kārlis Kangeris. Latvijas militāro situāciju šajā laikā raksturo Valdis Kuzmins. Pakļāvusi savai ietekmei Baltiju, Padomju Savienība līdzīgu vienošanos mēģināja uzspiest arī Somijai. Taču Somija izrādījās nepiekāpīgāka. Par padomju – somu militāro cīņu 1939.gada rudenī stāsta vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors Ilgvars Butulis.