Otrais pasaules karš. 1943.gads. Latvijas Centrālās padomes izveide un darbība

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šoreiz par Latvijas Centrālās padomi, organizāciju, kas Otrā pasaules kara laikā vērsās pret abām mūsu dzimteni okupējošajām totalitārajām varām. Pagājušajā raidījumā pievērsāmies norisēm Latvijā 1943. gadā, tai skaitā tobrīd pastāvējušajām dažāda veida un motivācijas pretestības formām nacistu okupācijas režīmam. Daudzi no šiem pretestības virzieniem nebija orientēti uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu pēc kara beigām. Taču 1943. gadā tapa arī organizācija, kuras darbības pamats bija Latvijas Republikas atjaunošana uz 1922. gada Satversmes demokrātiskajiem pamatiem, šai nolūkā vēršoties pie rietumvalstu valdībām. Tā bija Latvijas Centrālā padome, par kuras dibināšanas datumu uzskata 1943. gada 13. augustu. Organizācijā apvienojās pamatā starpkaru Latvijas politiskās elites pārstāvji. Viens no padomes tapšanas iniciatoriem un galvenais sakaru uzturētājs ar ārpasauli bija Latvijas Republikas sūtnis neitrālajā Zviedrijā Voldemārs Salnais. Stāsta vēstures zinātņu doktors Kārlis Kangeris. Par Latvijas Centrālās padomes izveides apstākļiem un politisko kontekstu - Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs. Par nozīmīgāko Latvijas Centrālās padomes darbības epizodi uzskatāma deklarācija jeb memorands, kas datēts ar 1944. gada 17. martu, prasot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Dokumentu parakstīja nevien padomes locekļi, bet arī citi Latvijas sabiedrībā pazīstami cilvēki, pavisam 190 personas. Stāsta Kārlis Kangeris. Kārlis Kangeris arī vērtē Latvijas Centrālās padomes darbības nozīmi un raksturu.