Otrais pasaules karš: Kureliešu un nacionālo partizānu cīņas Otrā pasaules kara noslēgumā

Otrā pasaules kara noslēguma posms ir vistraģiskākais latviešu nācijai, kad lielākais skaits latviešu ir iesaistīti karadarbībā, cīnoties vienā un otrā frontes pusē, atsevišķos gadījumos latviešu vienībām Vācijas un Padomju Savienības spēku sastāvā nonākot tiešā kaujas darbībā citai pret citu. Taču tas ir arī laiks, kad visspilgtāk izpaužas latviešu nācijas centieni neiesaistīties cīņā nevienas okupācijas varas pusē. Spilgts piemērs šai ziņā ir ģenerāļa Jāņa Kureļa komandētās grupas daļu pretestība nacistu okupācijas spēkiem Kurzemē 1944. gada novembrī un decembrī. Izveidota vācu spēku sastāvā uz kādreizējās Aizsargu organizācijas bāzes, Kureļa grupa tajā pašā laikā bija cieši saistīta ar Latvijas Centrālo padomi un kļuva par patvērumu tiem, kuri nevēlējās karot frontē, bet mēģināt nogaidīt iespējami izdevīgu brīdi kara finālā, lai ar ieročiem rokās cīnītos par Latvijas neatkarību. Nacistu vara tās policijas spēku komandiera Kurzemē Frīdriha Jekelna personā vērsās pret kureliešiem, atbruņojot un arestējot grupas štābu un pie tā dislocēto bataljonu. Taču apmēram 650 vīri vairākas nedēļas sekmīgi pretojās vācu spēkiem, līdz tā arī nesakauti izklīda Kurzemes mežos. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs. Tajā pašā laikā vērsās plašumā pretestība arī padomju okupācijas varai Latvijas austrumdaļā. Īpaši aktīva tā bija Ziemeļlatgalē, kur 1945. gada 2. martā Stompaku purvā pie Viļakas notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu cīņu vēsturē. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Vēstures institūta pētnieks Zigmārs Turčinskis. Šogad atzīmējot 75. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma, pievēršamies šī kara norisēm, izmantojot fragmantus no raidījumu cikla "Satumsums", kas pirmoreiz ēterā izskanēja no 2009. līdz 2015. gadam.